Vizuāli meditatīvs paradoksu ceļojums uz Ignalinas atomelektrostaciju Lietuvā. Baltijā lielākās stacijas reaktoru darbība kopš 2009. gada ir apturēta. Šī Aukstā kara enerģētikas struktūra kartējusi un ietekmējusi daudzu dzīves, tomēr šobrīd aizmirsto industriālo rēgu parku apdzīvo daba un dzīvās radības. To satikšanās iezīmē distopisku tagadni – tā vienlaicīgi ieved kodolbruņošanās paranojas sekās, kas īsti nav pārgājušas, un izlaiž mācību par neuztraukšanos un atombumbas iemīlēšanu.
Jaunās paaudzes lietuviešu režisores Škarnulītes dokumentālā mozaīka notvērusi laika garu – šobrīd Aukstā kara 2.0 versija tiek izspēlēta daudzu valstu iedzīvotāju prātos, jo īpaši ģeopolitisko satricinājumu un enerģijas krīzes dēļ. Nionas “Visions du Réel” festivālā pirmizrādīto vizuāli un audiāli pulsējošo darbu Škarnulīte dēvē par “stratigrāfisku slāņu kaudzi”. Kodolieroči, kodolenerģija un kodolatkritumi – ar šiem cilvēka destruktīvajiem izgudrojumiem filma pārliecinoši žonglē, mūsu skatienu izvedot cauri cilvēces pretrunu labirintiem.
Kuratora ceļavārdi: Sabrukuma dzeja un aizmirstības dziesmas stāsta par kādreizējo zinātnes sasniegumu varenību, tagad klātu ar aļģēm un gļotām. Aizraujoši skaists zūdošās matērijas dokumentējums.