Tuk-tuk, drīz klāt pasaules gals! Maja ir spiesta atgriezties dzimtajā Zambāles provincē Filipīnās. Iekams līst varžu lietus, viņa apciemo savu bērnības māju, kas joprojām turpina klauvēt pie viņas sirdsapziņas durvīm. Šķiet, tā vēlas atriebties, salaužot meiteni ar spēcīgāko ieroci: atmiņām par viņu pašu.

“Tas ir biedējošs, dziļi personisks un nesaudzīgs laikmeta gara portretējums, kurā ieraugāma mūsu laika vientulība un izolācija,” par šo īsfilmu sacījusi režisore Paiso. Izrādīta Berlīnes kinofestivāla īsfilmu konkursā, tā piedāvā sirreālu un aloģisku mikrokosmu, kas nopulēts precīzā, tehniskā un kolāžai līdzīgā īsmetrāžas formā.