Seksa atkarības retrīts. 26 dienu garumā nomaļā mājā terapeites un sociālā darbinieka vadībā tiek intervētas un novērotas hiperseksuālas sievietes. Trīs dažādās nimfas – izsvērtā Leonija, impulsīvā Eižēnija un pasīvi agresīvā Geiša – brīvprātīgi piekritušas šai terapijai. Eksperimenta mērķis – izpētīt viņu seksuālās pieredzes, vēlmju formas un galējības. Iekāre un transgresija piepeši atmodina, un tā nekad nav bijusi tik… smeldzīgi cilvēcīga.

Mazinot formas un stila radikalizācijas pakāpi, bet vēl joprojām soļojot paša dēvētajā “pašnāvnieciskajā reālismā” un attēles plastikumā, RIGA IFF auditorijai pazīstamais kvebekietis Kotē atgriežas. Šoreiz viņš pietvēries stigmatizētajai seksuālās frustrācijas dzīslai, laužot stereotipus par kino vēsturē sastopamo tēlu savienību: “sievietes” + “ārstniecības iestāde” + “labi ārsti” + “ķermeņa nodomi”. Kotē, izrādot šo Kvebekas mazbudžeta kino tradīcijai veltīto darbu Berlināles konkursā šogad, sacījis, ka nimfomānija kino kontekstā nereti bijusi kā vīrieša sods sievietei par viņas nesaprastajām vēlmēm. Tiesa, režisors nav pretenciozi pieteicis, ka viņš būs tas, kurš pārrakstīs vēsturi.