Dzīve pirms nepilniem simts gadiem, kas tuvplānā iekrāso pārlaicīgo, pieticīgo un neērto. Rimts cilvēka un dabas saplūsmes cikls, kur viss noris kā dzīvajā gleznā. Mēs sastopam sāmieti Inku Lentu un viņai tuvos, kuri dienu no dienas šķērso sniegotos mežus, medī ziemeļbriežus un sildās kotā. Lestadiānisma mācītāja Augusta ierašanās piesaka zviedru kultūru un tās atšķirīgo pasaules redzējumu. Ja daba un sniegs, kam sāmu valodā ir trīs simti apzīmētāju, iepriekš sargāja Inku, šobrīd jauniepazītais kausē patvērumu.

Viena no pirmajām filmlentēm Zviedrijas kino vēsturē par sāmu tautu, Fenoskandināvijas pamatiedzīvotājiem, kas gadu desmitiem piedzīvojusi sistemātisku diskrimināciju un represijas. Bergstrema unikālais darbs tapis kā etnogrāfiskā kino fikcija, autentiskos apstākļos pludinot dokumentālo un spēles kino – tā papildina kanonisko Roberta Flaertija dokumentālās fikcijas darbu “Nanuks no Ziemeļiem” (1922). Mēmā kino darbā tiek ignorēta tā brīža etniskā politika, savukāt mācītāja tēls atainots kā humāns labdaris, radot iluzoru priekšstatu par sāmu un zviedru tā laika attiecībām. Filmu 2021. gadā atjaunoja Zviedrijas Filmu institūts, izmantojot nitrāta kopiju un restaurējot arī filmlentes oriģinālo krāsu paleti, ko papildina Lotas Haselkvistas Nilsones jaunradītā mūzika.