Būs pārlieku vienkārši sacīts – Liliāna nokļuvusi nepatikšanās. Provinces meitene ieradusies ekskursijā Vašingtonā, Amerikas austrumkrastā, lai vēlāk pamestu klasesbiedrus un uzsāktu klejojumu bez loģikas vai mērķa. Viņa nonāks ideoloģisko radikāļu kopienās. Tiks satiktas buržuju izglītotās atvases, kas piekopj terorismam līdzīgu artivismu, un sīrupainas elektroniskās deju mūzikas cienoši islāma fundamentālisti. Gan arī “labākie” no Trampa elektorāta un evaņģēlija maciņa turētāji. Tāpat arī kino industrijas naivie un alkatīgie, kuriem Liliāna kļūs par ekrāna mūzu, tikmēr kādam citam viņa būs idealizētā Lolita. Viņa gan īsti nevēlas izlemt, kas vēlētos būt šajā stāstā.   

Jestra satīra ar skābes kino piegaršu par mūsdienu Alisi Brīnumzemē, ko mēs pazīstam kā Amerikas gruzdošo sociālpolitisko deķīti. Šoreiz tā epicentrā ir apātiski ironiska Z paaudzes jaunkundze (lomā amerikāņu ekrāna talants Talija Raidere) – viņa ar vieglu smīnu piekrāpj visus satiktos un dzied, ka ir “kaķis, kas pazaudējis savu melnumu”. Ņujorkieša Praisa Viljamsa, kino brāļu Safdiju ilggadējā operatora, debija režijā ir neticami svaigs, pārdrošs un citātu blīvs malks Amerikas kino gaisā. Izrādīta Kannu “Režisoru divnedēļas” skatē, filma iemantojusi absurdi rotaļīgas pļaukas statusu, Češīras kaķa smaidā apgānot kā konservatīvi, tā arī liberāli domājošos.

Filma tiek izrādīta festivāla programmā sadarbībā ar “Lācis, lauva un zars.”