Dienasgrāmata par kino uzņemšanas sāpēm, kuras ir iespējams izstāstīt. Venderss 70. gadu beigās ieradās Ņujorkā pie Frānsisa Forda Kopolas, lai veidotu filmu “Hamlets” – notikušais izvērtās par vienu no visvairāk aprakstītajām kino vēstures nodaļām. Tirādes, rūgti aprodot ar atšķirībām starp kino veidošanu Eiropā un ASV, noslēdzās ar pamatīgām ugunskristībām. “Hamleta” montāžas posmā Venderss iedvesmojās no Džima Džārmuša, jaunā viļņa mūzikas un Edvarda Hopera gleznām, radot vizuālu pierakstu par paša personīgo pieredzi un to, kas ir bezpersonisks kino. 

“Manas filmas ir personīgas, nevis privātas,” režisors ir sacījis. Pirmā Vendersa filma ASV bijusi viņam sāpīga pieredze. Tobrīd 33 gadus vecais diseldorfietis sadarbojies ar Forda Kopolas leģendāro studiju “Zoetrope”, lai veidotu pilnmetrāžas aktierfilmu, kuras pamatā ir Džo Gorsa detektīvs “Hamets”. Tomēr “neticamā veiksme”, kā viņš tobrīd nodomāja, rezultējās četru gadu pūliņos, četru dažādu scenāristu sadarbībās un 40 scenārija versijās, filmējot divas reizes un zaudējot kontroli pār savu darbu. Fords Kopola tobrīd bija pārņemts ar “Mūsdienu apokalipsi” (1979), bet Venderss nonāca pašā elles ķēķī…