1942. gada vasara Hildei bijusi visskaistākā. Kaislīgi iemīlējusies savā labākajā draugā Hansā un gaidot abu pirmdzimto, viņa apzinās, ka karā ir nepieciešams izvēlēties pusi. Hanss iesaistās Berlīnes pretnacistiskajā pagrīdes kustībā “Sarkanais orķestris” – tajā naivu ideālu piepildīti apvienojušies studenti un jaunieši. Viņi pamudina arī Hildi – viņa ir gatava riskam. Tomēr drīz Gestapo, pārtverot grupas sūtītos signālus Maskavai, viņus abus arestē. Jaunā sieviete ir spiesta laist pasaulē dēlu cietumā. Izmisuma dzīta, viņa zina, ka palicis pavisam nedaudz laika – drīz viņu nošķirs no bērna pavisam…

Grūti noticēt, ka vācu režijas klasiķis Drēzens, kas vēl nesen smīdināja ar dokudrāmu “Rābija Kurnasa pret Džordžu Bušu” (2022), spējis apmest otrādi savu režijas ādu, rodot jaunu pētāmo laukumu Vācijas un Otrā pasaules kara vēsturē un nacistiskā režīma portretējumā. Berlināles galvenā konkursa darbs izpelnījies starptautisku slavu un atzinību no skatītājiem un kritiķiem, kļūstot par vienu no šī gada Vācijas kino definējošajiem ekrāna darbiem. Tā pamatā ir medicīnas darbinieces Hildes Kopi (1909–1943) dzīves pēdējais gads. Tikmēr galvenās lomas atveidotāja – aktrise Līva Liza Frīsa (seriāla “Babilona Berlīne” (2017–) eskorta meitene Lote) – ar savu magnētisko trauslumu ļauj mūsu acu priekšā dzimt gribasspēkam, kas spēj pārrakstīt ne viena vien cilvēka likteni.