Astoņas vietas Minhenē. Astoņas fotogrāfijas. Astoņas versijas. Venderss studiju laikā mitinājies dažādās pilsētas nomalēs un dzīvokļos, fiksējot apkārtni ar foto palīdzību un izveidojot pastkartīšu kolekciju. Tieši šīs vizuālās pastaigas pieturpunkti līdztekus uzietiem arhīva atradumiem veido filmas vizuālās rindas. Kinoskolas bēniņos viņš atrada vecu 78 apgriezienu šellaka skaņuplašu kolekciju, to skaņām ienākot šajā darbā. Nejaušībām ir lemts satikties.

Metot sprunguļus spieķos tā brīža vācu kino mantrai “vienkārši seko noteikumiem”, Venderss aplūko pilsētu statiskā klejojuma manierē. Hipergausums un hipereālisms, kas nojauc kino vai instalatīva formāta “rāmjus”. Tā nereti raksturo Venders karjeras agrīnā posma un studiju laika dokumentālo īsfilmu, kas vedina līdzībās ar Šantalu Akermani – šajā pašā, 1968. gadā, viņa debitēja režijā ar īsfilmu “Uzspridzināt gaisā manu pilsētu”. Neierastas izteiksmes, bet uz tiem pašiem meklējumiem orientēts Venderss – atgriezties fotogrāfijās, sastingušajos attēlos, kuri iemūžina mūsu personīgās atmiņas un zudušo laiku.