Ir svētdiena, un tuvojas Ziemassvētki. Migrante no Latīnamerikas ir šķirta no savas ģimenes Madridē – viņa pārbauda savu likumisko statusu, sazinās ar mājiniekiem, bet pāri visam rod veidus, kā samierināties ar savu vientulīgo realitāti.

Diena kopā ar kādu dāmu. Režisors Rodrigess to fiksējis ar skaidru, godīgu un lietišķu pieeju. Mēs pakavējamies pie katras detaļas gana daudz, lai izjustu simpātijas pret galveno varoni, kad viņa baro savu suni vai lūkojas apkārt, sabiedriskajā transportā meklējot laipnus skatienus. Rodrigess ir mainījis protagonistes dzimumu, tomēr stāsta pamatā ir viņa paša pieredze, dodoties prom no Kolumbijas, lai studētu kino Spānijā. Eiforija, kuru nomaina ilgas pēc mājām. “Sajūta, kad nekad neesi pilnīgi klātesošs, neskatoties uz to, cik labi ir tavi apstākļi,” viņš noteic. Tieši šeit rodas filmas reibinošā melanholija.