Vientuļa sieviete vārdā Zofija dzīvo radioaktīvā zonā. Viņa mēģina smelties drosmi, lai atkal atgrieztos starp cilvēkiem.

Statisks troksnis, kas nāk no radio. Burciņās glabātas dīvainas dzīvības formas. Radioaktīvās aizsardzības kostīms, kuru Zofija izmanto kā savu otro ādu, kad dodas zonā. Melnbaltajā estētikā mirdzošajā, pamestajā ainavā kaut kas nemainīgi uzkavējas: ne gluži cerība, bet drīzāk tīra vēlme dzīvot. “Radioaktivitāte, noskaņojieties uz melodiju”, dziedāja grupa “Kraftwerk”. Īsfilmas “Manas ādas nolobīšanās” iekšējā mūzika ir elēģija iespējai atdzimt pat vissmagākajos apstākļos.