Kad pagātne nav noslēgta, tā neļauj aizmigt mums šodienā. Dzīves apbružātais izmeklētājs Odins uzņemas atšķetināt divu jauniešu nāves sociālās korekcijas iestādē, kas pirms vairākām desmitgadēm tā arī netika atklātas. Bojā gājušie pusaudži bijuši teju tikpat veci, cik viņa meita Rūna, kura nesen kā sākusi dzīvot kopā ar viņu. Tomēr, atklājot arvien vairāk, Odins sāk spoguļot paralēles: vai tiešām meitas uzvedība un sievas pašnāvība ir saistīta ar neatrisināto lietu? Vai gadījumā viņš pats nav trūkstošais pavediens? 

Noslēpumu atsedzoša vēja plūsma, ēnās paslēptais, kairinošs sals un puspateiktais – tie ir klasiski mistērijas žanra izteiksmes līdzekļi. Tomēr šajā Nordic noir tīrradnī – islandiešu žanra kino meistara Torodsena trešajā spēlfilmā – tie iegūst pavisam citu vieliskumu un jēgslāņus. Veidojot daudzlīmeņu naratīvus un preparējot no paaudzes paaudzē pārmantoto noliegumu, režisors azartiski spēlējas ar žanra likumībām un destruktīvā izmeklētāja arhetipu (lomā Johaness Hoiks Johanesons no seriāla “Vikingi”). Glāzgovas, Gēteborgas un daudzu citu kinofestivālu skatītāju nervus kutinošais darbs savērpj pagātni ar tagadni, iztēli ar delīriju, bet pāri visam – pāridarījumu ar iespēju rast sirdsmieru.