Johans meklē. Viņš iekāro citus, pavada naktis ar svešiniekiem, rītus sagaida viens, pēta “Grindr” un allaž nejūt piepildījumu. Nesen viņš uzsācis darbu kā klientu administrators Kopenhāgenas vienīgajā kvīru saunā “Adoniss”, kas pamazām pārtop par viņa ikdienas un baudas labirintu. Dzīve, kas iepriekš bija piepildīta ar vienas nakts sakariem, bāriem un burziņiem, maina savu temperatūru, kad Johans sastop transpersonu Viljamu. Piepeši šī satikšanās pamodina puisi no rimtās bezrūpības bez saistībām – par visu vairāk viņš vēlas just un dalīties tuvībā.
Visai ticams, ka šo melanholisko, dekameronisko darbu varēja režisēt Ksavjē Dolans, izvedot cauri pilsētas krūzinga vietām, sakarsējot miesu pirts tveicē un rītu sākot ar mēģinājumu aizmirst vakardienu. Veidojot savu debijas pilnmetrāžu kā viena puiša nakts un dienas hroniku Kopenhāgenā, kurā skatītājs nejūtas kā vuāristisks tūrists, Brū mūs dziedē un ļauj jaunatklāt cilvēcīgo un apsolījumu par totālu intimitāti. Izrādīta Sandensas Pasaules pilnmetrāžas kino konkursā, šī dāņu kvīru kino odiseja ir emocionālu faktūru un neordināru paņēmienu pārpilna, atmetot “aizliegtās mīlestības” štampus. Jauniņā dāņu aktiera Magnusa Jūla Andersena stāvā un klātbūtnē ir nedaudz no smeldzīgā Daniela Kreiga varoņa filmā “Kvīrs” (2024) – viņš meklē mīlestību līdz savas fiziskās būtnes galam.
Kuratora ceļavārdi: Dāņu jaunais kino ir jauneklīgi dedzīgs – kā nepieredzējis nirējs tas dodas pirts un kaislību tumsā, nepārbaudot skābeļa balonus. Filma, kas rada absolūta īstuma sajūtu līdz ar galvenā varoņa sirds rētojumu straujo rašanos un daudz gausāku to sadzīšanu.