Šis seanss piedāvā plašu kino veidošanas prakšu spektru ar vienu izteiktu elementu: tajos ir pilnīga autoru klātbūtnes ietekme. Laura Gonsalveša mūs aicina uz ģimenes vakariņām Portugālē – filmā “Miskastes vīrs” sev raksturīgajā animācijas un dokumentalitātes pludinājumā viņa atsauc atmiņā savu tēvoci. Tikmēr “Marija Šneidere, 1983. gads” amerikāniete Elizabete Subrina rekonstruē interviju ar aktrisi, atgriežoties laikā, kad aktrišu sacītais neko nenozīmēja. Par kino industrija vēsta arī Antonio Marciales “Zvaigžņu jākļi” – režisors atveido arī galveno lomu, sniedzot satriecošu sniegumu “drag” veidolā un ievedot Holivudas murgā. Vēl viens spilgts aktierdarbs – šoreiz intīmāks un maigāks – rodams “Memuāri par (pusaudžu) vētru”, kuru veidojusi grieķiete Sofija Georgovasilija. Filmas jauniņā varone burtiski piedzīvos vētru, toties viņai līdzās būs draugu pulciņš. Darbā “Sierra” igaunis Sanders Jons radījis bezbailīgu animēto pasauli, kas aizbrāžas pilnā ātrumā. Ar līdzīgu enerģiju ir apveltīta Mikiela Blanšāra romantiskā šausmu komēdija “Helēna, tu esi mirusi”: filmas žanriskais sajaukums ir patiešām uzjautrinošs.

Kuratora ceļavārdi: Īsmetrāžas formāta crème de la crème no visas pasaules. Šīs īsfilmas aizraus ceļojumā, kas pārsteigs un izaicinās. Lai gan filmu stili un sižeta jūtīgums atšķiras, to vienojošais elements ir tas, kā režisori ir gatavi izšķīst, pazudināties savos stāstos.