Biļetes & Caurlaides
Mans festivāls

Filmas no Baltijas jūras reģiona

Ik gadu konkursa programmā tiek izrādītas 8 līdz 10 filmas no Baltijas jūras reģiona, ko raksturo inovatīva kino valoda, izteiksmīgs autora rokraksts. Konkurss nenosaka ne žanra, ne stila ierobežojumus, tādēļ programmā var atrasties vieta gan dokumentālajam, gan spēles, gan animācijas, gan starpžanru kino. Ģeogrāfiskaits ietvars vērš šo konkursu vēl intriģējošāku, jo kino, kas tapis vienas un tās pašas jūras dažādās pusēs, pārstāv absolūti dažādas kino skolas, kino tradīcijas, kino valodu un kino redzējumu. Šīs desmit filmas ir RIGA IFF pārdomas par rītdienas kino šodien.

Naudas balvas sponsors

Filmas

Žūrija

Ridians Deiviss
Kurators un rakstnieks, Apvienotā Karaliste

Vada kultūras programmu Britu Filmu institūtā (BFI). Bijis virzītājspēks vairākiem no lielākajiem BFI dāžādplatformu TV un retrospektīvu projektiem. Aptverot plašu tēmu loku, gatavojis programmas sezonām, diskusijām, pasākumiem un izglītojošiem cikliem Apvienotās Karalistes vadošajam repertuāra kinoteātrim BFI Southbank, kas specializējas neatkarīgā un klasiskā kino izrādīšanā. Gatavo rakstus dažādiem medijiem un dažkārt izraugās filmas TV ekrānam.

Ruģile Barzdžukaite
Kino un teātra režisore un māksliniece, Lietuva

Savā radošajā darbā pēta plaisu starp objektīvo un iedomāto realitāti, kā arī rotaļīgā manierē izaicina antropocentrisko domāšanu. Viņas jaunākā pilnmetrāžas dokumentālā filma eseja Skābes mežs tika godalgota Lokarno Starptautiskajā kinofestivālā. Viņa ir viena no trim māksliniecēm, kuras pārstāvēja Lietuvu Venēcijas mākslas biennālē ar performanci instalāciju Saule un jūra (Marina), kas ieguva Zelta lauvu kā 2019. gada labākais nacionālais paviljons.

Paolo Bertolins
Kino programmu veidotājs, rakstnieks un producents, Itālija

2008. gadā pievienojās Venēcijas Starptautiskā kinofestivāla programmas veidotāju komandai. Šogad iesaistījies arī Kannu kinofestivāla neatkarīgās programmas Quinzaine des Réalisateurs atlases komisijas darbā. Strādājis vairākiem starptautiskiem festivāliem un organizācijām, ieskaitot Roterdamas, Mumbajas, Beižinas un Bratislavas starptautiskos kinofestivālus, Doha Film Institute, Lokarno Open Doors, Nijonas Visions du Réel u. c. Iesaistījies vairāku starptautiski atzītu Āzijas filmu producēšanā.

Gints Grūbe
Producents, režisors un scenāriju autors, Latvija

Ieguvis augstāko izglītību filozofijā un politikas zinātnē. Dziļas zināšanas vēsturē un kinematogrāfijā. Uzkrāta daudzveidīga darba pieredze mediju laukā. 2000. gadā nodibināja Mistrus Media, vienu no pašlaik spēcīgākajām producentu kompānijām Latvijā. Producents dokumentālajām filmām Escaping Riga, Pāri ceļiem un upei, Melānijas hronika, Turpinājums, Tēvs Nakts un daudzām citām. Režisors filmai Vairāk nekā dzīve, līdzrežisors filmām Pa-saules skaņa un Spiegs, kurš mans tēvs.

Kristi Porila
Filmu izplatītāja, Igaunija

Kopš 2013. gada viņa ir Baltijas reģiona filmu izplatīšanas un iegādes vadītāja Tallinas arthouse kinoteātrī Sõprus. Kristi iesaistās arī starptautiskā dokumentālā kino festivāla DocPoint Tallinn un Viljandos notiekošā komēdijfilmu festivāla Wilkom rīkošanā, kā arī ir viena no Igaunijas salu Filmu fonda (Saarte Filmifond) dibinātājām. Kristi dzīvo uz Sāremā salas un strādā attālināti. Viņa ir Edukontor, radošās kopstrādes telpas Sāremā salas Kuresāres pilsētā, līdzdibinātāja.

FIPRESCI* Latvijas nodaļas žūrija

Ieva Augstkalna
Kino kritiķe, līdzdarbojusies 2017. gada Rīgas Starptautiskā kinofestivāla jauniešu žūrijā, izraudzīta pārstāvēt arī Latvijas Kultūras akadēmiju Eiropas Universitātes filmu balvas (EUFA) žūrijā, vērtējot 2018. gada labākās Eiropas filmas.
Šarlote Līduma
Apmeklējot zinātnieces Valentīnas Freimanes kinolektorijus, kļuva skaidrs, ka kino dzīvē ieņems nozīmīgu lomu. No 1996. līdz 2011. gadam regulāras publikācijas presē. No 2005. līdz 2012. gadam strādājusi par programmu sastādītāju leģendārajā kino forumā Arsenāls.
Anita Uzulniece
Kino kritiķe, studējusi LU Vācu filoloģiju un kino zinātni Maskavas kinoinstitūtā. Dr. art. Strādā starptautisku kinofestivālu Ekumēniskajās un FIPRESCI žūrijās. Kinoforuma Un Vārds tapa filma organizatore. Māca kinovēsturi RISEBA un EKA. Kino recenziju un festivālu apskatu autore.
Elīna Reitere
Kino kritiķe, žurnāla Kino Raksti līdzredaktore. Doktora disertācijā pētījusi narāciju lēnajā kino. Interešu loks ietver Eiropas arthouse kino un aktuālās kino teorijas attīstības tendences, kā arī dzīvi starpkultūru telpā. 2019. gadā nominēta Normunda Naumaņa balvai mākslas kritikā.
Ieva Viese-Vigula
Kino kritiķe, galvenokārt raksta žurnāliem Kino Raksti un Satori. Īpaši interesējas par autoranimācijas fenomenu latviešu kino un lielāko daļu pētnieciskā darba veikusi latviešu animācijas vēsturē. Piedalījusies izstāžu veidošanā Rīgas Kino muzejā. Aktīvi darbojas Latvijas Animācijas asociācijā.