Otrā pasaules kara laikā Andrjus nogalina savu ebreju kaimiņu Īzaku, uzskatīdams, ka ticis apcietināts, jo Īzaks ziņojis par viņu Tautas iekšlietu komisariātam – apsūdzējis nacionālismā. Pēc daudziem gadiem viņš strādā PSRS Valsts drošības komitejā par tiesu ekspertīzes fotogrāfu un dzīvo kopā ar savu sapņu sievieti, tomēr viņu vajā smaga vainas apziņa. Sagadīšanās pēc no ASV atgriežas viņa savulaik emigrējušais draugs Gutausks, lai veiktu izpēti un uzņemtu filmu par Kauņas ebreju iedzīvotāju slaktiņu 1941. gadā. Pagātne ietiecas tagadnē, lai to satricinātu.

Filma par draudzību, mīlestību, nožēlu un atbrīvošanos sarežģītā vēsturiskajā kontekstā. Režisors ir izmantojis paņēmienu, kas tuvs flāmu gleznotāja Pītera Brēgela audekliem – darbība notiek otrajā plānā. Galvenā doma un tēma strukturēta no sīkām kopainas detaļām. Viņš neatklāj to sasaisti, bet ataino pašu lietu būtību.