No sapņa iztraukts vizuāls dzejolis, kura rindas mānīgi beidzas dīkajos izcirtumos. Piecgadīgā Eami savām acīm pieredz ciema bojāeju un ļaužu promdošanos. Meitene ciematā tiek dēvēta par putnu vārdotāju: ienirstot maģiskajā mežā, Eami ložņājošās, dziedošās, sīcošās un zaļās radības ir nenodalāmas no viņas pašas. Viņa ir gatava pavēstīt par ajoreo ļaudīm, to likteņiem un pamazām izzūdošo ainavu.

Ajoreo – Paragvajas pamatiedzīvotājiem – vārds “eami” nozīmē “mežs” un “pasaule”. Roterdamas kinofestivāla laureātdarbs ir viena no šī gada vizuāli izsmalcinātākajām filmām, kas pāršķeļ koloniālisma naratīvu, ļaujot pirmtautai runāt pašai par sevi pirmajā personā. Poēma, veidota no bērna skatupunkta, kompozicionālā atjautībā apdzied dabas majestātiskumu, ritmus, faktūras un nežēlīgo pagātni. Paragvajiete Pasa Ensina pievēršas mazapdzīvotās Čako provinces atmežošanai, kas šobrīd lēšama kā straujākā – tieši mežs ir šīs etniskās kopienas nu jau zaudētā “pasaule”.