Rakstnieka bloks jeb nespēja rakstīt, ritināt iecerēto stāstu ir viena no kino klišejām. Leons, jauns rakstnieķelis, neko īpaši nedara, lai šo stereotipu ignorētu. Dodoties ar fotogrāfu Fēliksu uz brīvdienu māju pie Baltijas jūras, neko vairāk par nodošanos savam manuskriptam viņš nevēlas: viss, kas nav viņa darbs, kaitina. Šermuļus izraisa jauniepazītā Nadja, kuras atraisītība ievaino Leona egocentrismu. Viņas drauga, pludmales glābēja Devida, fiziskā pievilcība un paškritikas trūkums literātam liek zaudēt savaldību. Drīz piekrastes mežus apņem ugunsgrēki, kuri spļauj liesmas arvien tuvāk… Kāds bija tas teiciens par sadegušajiem manuskriptiem?

Skatītājs šo varoņu attiecības laiskajā vasaras pilnbriedā izlasīs kā precīzu, psiholoģisku jūtu detektīvu. Režijas klasiķa Pecolda triloģijas turpinājums, sekojot mitoloģiski urbānajai teiksmai “Undīne” (2020), iezīmē pašmīlestības teritoriju: cik ļoti aizraujamies ar ideju par to, kas mēs varētu būt? Un ja nu mums nepadodas tas, ko darām? Režisora jaunākais darbs, kas Berlinālē ieguvis žūrijas balvu, ir atjautīga vizuālā literatūra – tā izsvērti un rūpīgi risina vārīgo vīrieštēlu traģēdiju, padarot to par si bemola komēdiju. Tai līdzās stīgo arī pašpietiekamo traģēdija, par kuras spoguli kļūst Paulas Bīras atveidotā Nadja.

Filma tiek izrādīta festivāla programmā sadarbībā ar “Lācis, lauva un zars.”