Tumšs sapnis par draudiem, kas plosās uz laika sliekšņa, aizsaucot atmiņas nebūtībā. Un par cilvēku, kas, mūžīgi sapinies savā trauksmē, piemirst lūkoties uz priekšu.

Mājiņa mežā, baisi bāla sieva tur rokās noslēpumainu zārku, un caur viņas pirkstiem pil tumšs šķidrums. Automazgātuvē šoferis planšetdatorā lūko pēc mirušajiem. Kas viņus vieno? Režisors Olte atjautīgi adaptē Kārļa Skalbes pasaku. Dreifējot starp ziemīgo dabu un auto salona komfortu, viņš mums piedāvā spokainu stāstu ar brīdinājumu: “briesmas pazaudēties paša atmiņās un aizmirst tagadni,” viņš teic.