Pieci šāvieni, katrs ir iekrāsots citā krāsā. Vīrietis skrien ar ieroci. Svešiniekam tuvojoties sīzifiskā likteņa šķietamajam atrisinājumam, viņa gaita zaudē trajektoriju. Jo ilgāk un vērīgāk mēs šāvēju redzam, jo vairāk šķiet, ka katra kustība viņam izraisa sāpes. Klupdams un krizdams uz kara izpostītās ielas, viņš iet uz priekšu, un neviļus rodas jautājums: vai viņš ir ievainots?

Pirmā Vendersa īsfilma “Vietas” (1967) tika nozaudēta, tomēr divi tās kadri saglabājās un kļuva par otrās īsfilmas “Šāvējs izšauj vēlreiz” vizuālajiem motīviem. Paša režisora vārdiem, tie radīja ko līdzīgu prelūdijai viņa studiju darbam Minhenes Televīzijas un kino universitātē. Atlikusī eksperimentālās filmas daļa sastāv no trīs minūšu kadra ar šāvēju – tas tiek piecas reizes atkārtots. Kadrs sākotnēji tika uzņemts melnbaltā krāsā, pēc tam atkārtots piecas reizes, to iekrāsojot citā krāsā, “tāpat kā piecas pinbola bumbiņas”.