Vai tev ir kāds sapnis, kuru tu redzi teju vai katru nakti? Jauns oftalmologs sarunājas ar psihoterapeitu. Vīrieti vajā murgi. Katru reizi notiek viens un tas pats: pacients operācijas laikā pazaudē redzi, un ārsts neko nespēj izdarīt. Varbūt viņš savos sapņos izdzīvo savu īsto un vienīgo dzīvi, lai nomodā mēģinātu to atcerēties?

Luisa Buņjuela “Andalūzijas suns” (1929) bez bārda naža un grieziena. “Telpa, kurā vārdi ir gan konkrēti, gan abstrakti un kurā psihe un ķermenis saplūst tā, ka pati identitāte šķietami izšķīst fikcijā,” tā saka franču režisors Mubalē. Savu jaunāko īsfilmu viņš dēvē par psihoanalīzes sesiju, kurā pacienta lomā iejūtas Mihajs Saramets, bet terapeita tēlā – mūslaiku klasiķis, rumāņu režisors Radu Žude. Tapis kā Lozannas mākslas skolas darbs, kad studenti tikušies ar Žudi, Mubalē pakāpās vienu solīti uz priekšu – viņš ir radījis kolektīvu kino sesiju.