Rīgas Starptautiskais kino festivāls (RIGA IFF) sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā piesaka vācu kino izteiksmes spēku un daudzveidību apliecinošu filmu skati BERLINALE 2018 RIGA, kas veidota no šā gada Starptautiskā Berlīnes kinofestivāla programmā iekļautiem darbiem. To atklās režisora Kristiana Pecolda Zelta Lācim nominētā pilnmetrāžas filma Tranzīts. Biļetes uz šo seansu 26. oktobrī pulksten 19.00 kinoteātra Splendid Palace Lielajā zālē var iegādāties jau tagad.

Tranzīts ir Kristiana Pecolda triloģijas Mīlestība despotisku sistēmu laikos noslēdzošā daļa. Līdzīgi kā iepriekšējās – Barbara (2012) un Fēnikss (2014), kas dāsni godalgotas nozīmīgākajos kinofestivālos, tā izpelnījusies ievērojamu publikas un kritiķu atzinību. Galvenās lomas atveidotāja Franca Rogovska izcilā aktierspēle būs redzama arī BERLINALE 2018 RIGA filmā Pacēlāju valsis (In den Gängen, 2018).

Kino stāsta darbība vijas cauri Francijas tranzīta pilsētai Marseļai kā mūžīgajam ceļam uz cerību piepildījumu un vietai, kur laika apmestās cilpās izmisums saēd cilvēku likteņus. Kāda bēgļa rokās nonāk pašnāvību izdarījuša rakstnieka manuskripts, vēstules no nelaimīgā vīra sievas un Meksikas vēstniecības rakstisks apsolījums piešķirt vīzu. Viņš pieņem lēmumu pārņemt mirušās personas identitāti…

Filma ir balstīta Annas Zēgerses Otrā pasaules kara laikā uzrakstītā autobiogrāfiskā romāna Tranzīts sižetā un tiek dēvēta par Kasablanku Kafkas rokrakstā. Meistarīgi savijot pagātni ar tagadni, tiek sagrautas robežas starp bijušo un esošo. Problēmas, ar kurām filmas varoņi cīnās 1942. gadā, rezonē ar notikumiem mūsdienu pasaulē.

Pats režisors stāsta: ”Grāmatā tranzīta telpa ir ģeogrāfiska vieta starp Eiropu un ASV. Cilvēki atrodas ostas pilsētā, telpā starp zemi, kur nonākuši, un jūru, ko vēlas šķērsot. Horizontālā tranzīta telpā. Domāju, ka pastāv arī vertikāla – laiks un stāsti, kas attīstās laika gaitā. Un tā nu attopamies ne tikai starp zemi un ūdeni, bet arī ieslodzīti pagātnē un tagadnē. (..) Lai virzītos uz priekšu, vispirms ir jāatceras. Mēs bieži uzvedamies tā, it kā būtu panākuši progresu – esam brīvi, varam valkāt, ko vien vēlamies, un mums kā patērētājiem ir izvēles iespējas. Tomēr tas viss joprojām ir patērnieciskums un hedonisms… Daudzi no pagātnes rēgiem sāk atgriezties.”