Operas dīvas Annas un ironiski rūgtā komiķa Henrija mīlas stāsts uz enģeļu pilsētas, Losandželosas, fona ir reizē gan pasaka, gan ciniska traģēdija. Viņš sevi dēvē par “Dieva pērtiķi” un ar savu humoru katru nakti metaforiski nogalina publiku, savukārt viņa ar savu balsi tos atgriež pie gaismas un izglābj. Šo attiecību fatalitāte tikai saasinās pēc abu apdāvinātās meitas Anetes nākšanas pasaulē – pasauli sašķoba skaudība, aizvainojums, slikta publicitāte, tabloīdu prese, #MeToo un no greizsirdības dzimis ļaunums. Pie kā tas noved? Atbilde meklējama pārpasaulīgajā Anetes balsī.

2021. gada Kannu kinofestivālā šis pretrunīgais un personīgais mūzikls ar Ādamu Draiveru un Marionu Kotijāru mīlētāju lomās režisoram Leosam Karaksam atnesa labākās režijas balvu. Spoža atgriešanās uz ekrāna režisoram, kurš pēc sievas pašnāvības teju desmit gadus bija klusējis. Mūzikls sākotnēji tapis kā Rona un Rasela Meilu – konģeniālās grupas “Sparks” – koncertprogramma, kas transformējās idejā par poproka operu “Anete”. Tad kādā Kannu ballītē viņi sastapuši franču kino leģendu Karaksu… Rezultāts – fantasmogorisks, šokējošs un neticami daudzslāņains.

Filmas uvertīrā Karaksa un Meilu orķestrētais koris sniedz šādu instrukciju: aicinām nedziedāt, nesmieties, neplaudēt, neraudāt, nežāvāties, nebūjināt un atturēties no gāzes palaišanas. Un nu – vai varam sākt?