Divpadsmit gadus vecais Zains iesūdz tiesā savus vecākus par to, ka dāvājuši viņam dzīvību, kaut nespēj sniegt pat mīlestību. Zēnam nav dokumentu, tāpēc no juridiskā viedokļa viņa nav. Tiesas prāva ir ietvars, kas atklāj viņa skumjo dzīvesstāstu. Zaina rīcība ir kā simbolisks žests visu to bērnu vārdā, kuri nebūtu izvēlējušies dzīvot, ja viņiem ļautu izvēlēties.

Šajā spēlfilmā nekas nav izdomāts, visus tajā attēlotos elementus režisore vērojusi dzīvē savām acīm, jo varoņu tumšā pasaule ir liktenis, kas piemeklējis teju katru lielpilsētu uz zemeslodes. Nadīne Labaki par savu aizkustinošo, ilgstošā izpētē balstīto darbu saņēma daudzas nozīmīgas godalgas, izpelnoties arī nomināciju Oskara balvai kategorijā Labākā filma ārzemju valodā. Viņa ideālistiski tic kino spējai mudināt cilvēkus domāt un attiecīgi pieņemt lēmumus.