Pārdomas par cilvēka dzīvi visā tās skaistumā un nežēlībā, smieklīgumā un banalitātē. Stāstnieces liegā balss mūs gluži kā Šeherazade Tūkstoš un vienas nakts pasakās vada sapnim līdzīgos klejojumos. Šķietami bezjēdzīgiem brīžiem ir tāda pati nozīme kā vēsturiskiem notikumiem – kāds pāris lido pār kara plosīto Ķelni; tēvs apstājas, lai lietus laikā sasietu meitai kurpju auklas; sakauta armija dodas uz karagūstekņu nometni…

Režisors, kura unikālais kinorokraksts nu jau uzskatāms par patstāvīgu žanru, nav pesimists, tomēr raugās acīs bezgalīgā stāsta patiesībai – dzīve ir traģēdija bez uzvarētājiem. Ar pienācīgu cieņu un uzmanību cilvēks attiecas pret to, kas viņam ir, vien tad, ja skaidri apzinās visa pastāvošā trauslumu un ievainojamību.