1944. gada oktobris. Sauls ir Aušvicas nāves nometnes ieslodzītais, kurš norīkots strādāt krematorijā. Kādudien Sauls starp nāves upuriem atrod kāda puisēna ķermeni, kuru notur par savu dēlu. Pretēji pavēlei puisēna mirstīgās atliekas atdot uguns liesmām, viņš lūko līķīti apglabāt saskaņā ar ebreju tradīciju. Kamēr pārējie ieslodzītie, uzzinājuši, ka visus “Sonderkommando” gaida lode pierē, saceļas un iznīcina krematoriju, Sauls koncentrējas vienīgi uz pēdējā goda atdošanu puisēnam, par kuru parūpēties dzīves laikā bijis liegts…