Atzīmējot dokumentārā kino veidotāja un Atmodas laika figūras Jura Podnieka (1950–1992) 75. dzimšanas dienu, tapusi izstāde, kas personīgi reflektē un analizē autora filmogrāfiju, tēlveidi, laikmetu, tā izjūtu un piederību. 

Izstādes radošā komanda veido izstādi caur vizualitāti, Podnieka harizmātisko personību un transformatīvo sociāpolitisko kontekstu 80. un 90. gadu mijā, kā arī foto, kino un videotēlu ieloku. Tā iepazīstinās apmeklētājus ar Podnieka negatīvu kolekcijā atrodamajām liecībām par viņa kino skatiena veidošanos, sadarbību ar kolēģiem, spēcīgām personībām, kuru ietekmē veidojusies viņa radošā darbība un viņa domubiedru kopu Latvijas kultūras telpā.

Podnieks savu darbību sāka kā operators Rīgas kinostudijā, uzņemot kinožurnālus un dokumentālas filmas. Ar operatora darbu pie Herca Franka filmas “Aizliegtā zona” (1975) viņš ieguva operatora diplomu Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā Maskavā, bet jau pavisam drīz ar tematisko žurnālu “Šūpulis” (Padomju Latvija Nr.3, 1977) Podnieks debitēja kā režisors. 

Kopš 20. gadsimta 80. gadu sākuma katra viņa uzņemtā filma kļuva par nozīmīgu māksliniecisku un sabiedrisku notikumu. Filmas “Vai viegli būt jaunam?” (1986) ietekme mērojama ne tikai Latvijas kinomākslas kontekstā, bet visā padomju sistēmā, kļūstot par vienu no virzītājspēkiem pretī impērijas galam. Tieši Podnieks kopā ar saviem kolēģiem un domubiedriem to fiksēja, šajos darbos (“Mēs” un “Krustceļš” (1990)) meklējot jaunu tēlainību laikmetam un cilvēkiem, kas tiecās pretī brīvībai un neatkarībai. 

Programmu “Jura Podnieka gads” koordinē Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kino muzejs. Projektu atbalsta VKKF! Izstāde “Jura Podnieka laiktelpa” tapusi ar LNA Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva atbalstu. Izstādes mākslinieks – Kristaps Epners, autore un kuratore – Anna Viduleja, producente – Antra Cilinska.