Pakalpojumu industrija daļējā perifērijā: vai laulība starp nacionālo zīmolvedību un mediju imperiālismu? Aniko Imres lekcija | RIGA IFF
RIGA IFF 2024
Biļetes & abonementi
Latviski / In English
Loading...
Loading...

Pakalpojumu industrija daļējā perifērijā: vai laulība starp nacionālo zīmolvedību un mediju imperiālismu? Aniko Imres lekcija

Aniko Imre 2005. gadā rakstīja, ka “atgriešanās Eiropā” ir kļuvusi par neaizstājamu saukli Austrumeiropas politikā un tās retorikā. Ungāru kino zinātnieces paustais šobrīd ieguvis citas aprises un konotācijas, jo īpaši laikā, kad Ukrainas tauta piedzīvo karu Eiropas vidienē un Austrumeiropas valstis un to kultūrtelpas tiecas dekolonizēt savu tagadni un pārvērtēt pagātni. 

Imre viesosies Rīgā, lai sniegtu lekciju par transnacionālo kino un tā tapšanu Austrumeiropas valstīs. Šī reģiona galvaspilsētas pēdējo desmitgažu laikā ir kļuvušas par globālā audiovizuālā satura ražošanas centriem, starptautiskā satura veidotājiem izmantojot tādus nozīmīgus finansiālos stimulus kā augstas nodokļu atlaides, kvalificētu un lētu darbaspēku, kā arī atvieglinājumus darba un vides noteikumos. Audiovizuālo mediju nozares parasti tiek skatītas “tīri” ekonomiski, kur darbaspēka ekspluatācija un perifērija tiek uzskatīta par depolitizētu ekonomisko apmaiņu, kas sniedz labumu gan valstīm, gan lielajiem uzņēmumiem.

.

Viens no iemesliem šādai situācijai ir tas, ka Austrumeiropas pakalpojumu nozarēm ir galvenā loma komerciālajā nacionālismā vai valsts zīmola veidošanā. Dažos gadījumos centralizēta un nomācoša iekšzemes audiovizuālo mediju vide var ne tikai pastāvēt līdzās valsts finansētai infrastruktūrai, kas izveidota, lai radītu pārrobežu izklaidi, bet arī tā var aizstāt politisko līdzdalību iekšzemē un apliecināt nacionālo valstu dzīvotspēju kā modernu un demokrātisku. 

Lekcijā Imre izmantos pētījumus par platformu imperiālismu un kritisko mediju industriju ar kulturālisma un postkoloniālām pieejām, lai “komerciālā nacionālisma” mārketingā koncentrētos uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, filmēšanas vietu klāstu – Austrumeiropas vide un daba, tostarp pilsētvide, pilis, kalni un upes, parasti tiek izmantota, lai attēlotu citas vietas. Otrkārt, tipiskākajiem žanriem, uz ko vedina filmēšanas vietas – jo īpaši spiegu drāmas, šausmu un fantāzijas kinodarbi.

Lekcija tapusi ar Latvijas Kultūras akadēmijas un RIGA IFF finansiālu atbalstu.

Dalība lekcijā – bez maksas un iepriekšējas pieteikšanās
Lekcijas  valoda – angļu, bez tulkojuma latviešu valodā

19. oktobris

Eksperts