Rīgas Starptautiskais kino festivāls (RIGA IFF) savas SHORT RIGA: Festival Darlings programmas ietvaros demonstrē īsfilmas, kuras pēdējo divu gadu laikā apceļojušas daudzus desmitus (vismaz 50, daža laba pat vairāk nekā 100) festivālu visā pasaulē. Biļetes uz šo seansu 27. oktobrī pulksten 16.30 kinoteātrī Kino Bize var iegādāties jau tagad.

Seansā būs skatāmas piecas īsfilmas, kuru autoru mākslinieciskais rokraksts ir tik iespaidīgs, ka tās beidzamo divu gadu laikā izvēlējušies iekļaut savās programmās daudzi desmiti festivālu visā pasaulē. Šie meistardarbi, kuri daudzpusīgi aplūko mūsu ikdienas pieredzi, jāredz arī jums.

Vai pasaule ir tikai vieta, kur mīt mūsu ķermeņi? Kā tas ir, būt ar ķermeni? Kā tas saistās ar to, ko jūtam? Darbā Saruna ar kibertelpu digitāla būtne sāk apbrīnot mūsu uztveres spējas.
Šis Briana den Hartoga bakalaura darbs ir filozofiska refleksija par cilvēka pieredzi, kas ir īpaši veiksmīga pateicoties lieliskam montāžas darbam un atmosfēriskajam skaņas dizainam.

Īsfilmas Varžu virskārtas balāde autore, savukārt, dokumentē savas varžu plēšanas akcijas Portugālē. Romu izcelsmes režisorei radās ideja veidot šo darbu, kad uzzināja kādu portugāļu tradīciju – novietot uz restorānu un citu tirdzniecības vietu sliekšņiem vardes figūriņas, kas atbaidot čigānus.

Stāsts par Copa-Loca, pamestu Grieķijas kūrortu, ielūkojas sabiedrībā caur jaunas sievietes un sabrukušas brīnumzemes portretējumu. Garlaikota, nepieņemta un mīlestību alkstoša Grieķija un atmiņas par “apsolīto valstību”, kur iespējama nebeidzama vasara un laiskošanās saulē.

Garlaicība un eksistenciālas raizes māc arī tos, kur mitinās metropolē. Tik tālu, ka apokalipse šķiet vilinoša iespēja no tā atsvabināties… Mana nasta ir tumšs mūzikls, kas izceļ ikdienas nepamanītās nianses un atgādina par to burvību.

Kļūda un tās radītās neglītās sekas ir tik neizbēgama ikdienas daļa, ka tās varētu uzskatīt par iedvesmu režisora Ņikitas Diakura un viņa komandas mērķtiecīgumam īsfilmā Neglītums atainot mūsu pieredzes tieši caur konstruētu kļūdu mehānismiem, kas balansē uz sabrukšanas robežas. Viņu neparastās 3D animācijas ir ilga eksperimentāla procesa rezultāts un viņi savus modeļus bieži vada kā datorsimulācijas — izmantojot pat videospēļu pultis, lai ierakstītu varoņu kustības ar cilvēkam tik raksturīgo neprecizitāti.