Frānsiss, jauns bēglis no Rietumāfrikas ar noziedzīgu pagātni un bez pases, ierodas grūtdieņu un kriminālu aprindu nokaisītajā neona Berlīnē. Viņš nonāk enigmātiskā Reinholda valgos, tiek nokristīts par Franci un bandītisko narkotiku vienroci, sāk runāt vāciski, iemīlas kritušajā Zilajā eņģelī, vienlaikus iedzīvinot un iznīcinot moderno vācu sapni piecās nodaļās. Francis tagad ir jaunais vācietis ar šekspīrisku likteni. Gluži kā Otello, Aleksandra laukumā kā deju placī viņš satiks Jāgo, vēloties būt labs pasaulē, kas tāda nav.

Šī gada Berlināles galvenās konkursa programmas uzmanības magnēts – migrācijas, labās gribas un postkoloniālisma pretrunu sirdspuksts. Šo vācu modernista Alfrēda Dēblīna romānu (1929) par Veimāras republikas dekadenci savulaik 15 stundu vērienā ar atbilsmi laikmetam ekranizējis Rainers Verners Fasbinders. Afgāņu un vācu izcelsmes režisora Kurbani interpretācijā literārais opuss ieguvis Vācijas sejas modernizācijas aprises – tajā Berlīnes multikulturālās sejas muskuļi traģiski notrīs, bet maskulīnā grimase atslābst melodramatiskas basu šķindoņas pavadījumā.