“Ir tik viegli, viegli, viegli, kad esi glābts, glābts, glābts. Slavējiet to Kungu debesīs!” Tomēr Mirjamai ir smagi. Visa apkārtējā pasaule kā noklāta ar nenokasāmu grima kārtu – ekstātiskas runas, prožektori, neona gaismas, dūmu mašīna, mirguļi un bārkstis… Viņa ir pasaules čempione disko dejās un vecāku vadītās evaņģēliskās kustības Brīvība lepnums. Bet velns jau “pastāvīgi iesūta ļaudīs dēmonus”, tāpēc meitene dodas stiprināties ticībā pie konservatīvākas draudzes…

Šī nav izsmējīga karikatūra, bet publisku diskusiju provocējošs vērojums. Režisore veidojusi scenāriju, balstoties mūsdienu Norvēģijas daudzveidīgo harismātisko draudžu izpētē. Uz jautājumu, vai tic Dievam, filmas galvenā varone atbild, ka ir jātic. Pat tad, kad māte neatklāj patiesību par pagātni, kad patēvs mājās zaudē savu sludinātāja spozmi, kad no radu zēna tiek izdzīti sevišķi kaitnieciskie homoerotiskie dēmoni un kad dejā pieviļ pašas ķermenis. Kā nesabrukt un neapmaldīties uz šaurās takas ceļā pie Dieva?