Vecā saulainā Prāga. Bruģētu ielu krustojums – pa labi, audzinātāju uzmanīti, ņipri aiziet rindā izkārtoti bērneļi; pa kreisi aizmaršē kareivji; pa labi, aiz divu baltu zirgu vilktiem līķratiem, lēnītēm aizsoļo bēru procesija… Veroties augšup, ne šajā disciplinētajā kustībā, stāv stalts vīrs. Drīz viņš neko vairs nesapratīs. Ne to, kā atrast Josefu Kiliānu, lai pavēstītu par kāda nāvi, ne to, kā dabūt izziņu par to, ka nesekmīgi centies atdot nomā paņemto kaķi.

Satīriska alegorija par indivīda padevīgo bezspēcību autoritāras varas pārvaldītā birokrātiskā sabiedrībā. Galvenā varoņa veltajos meklējumos, izstaigājot ielu, gaiteņu, uzgaidāmo telpu un kāpņu labirintus, valda absurda gaisotne, kas vedina domāt par spēcīgu Franca Kafkas ietekmi. Tomēr šīs filmas tapšanas laikā scenārists, dramaturgs un režisors P. Jurāčeks, kas vairāk par visu vēlējās būt rakstnieks, vēl nebija lasījis ne Pili, ne Procesu. Viņš tiecās radīt oriģinālu pasauli, nevis tās kopiju.