“Sarkanām lapām krītot ilgā miegā zem putekļiem, sākums un beigas ir vienmēr nemainīgas; tu tiecies augšup, aiz mākoņiem…” Kādā drēgnā ziemā jauna sieviete pēc ilgstošas prombūtnes atgriežas dzimtajā pilsētā, lai atzīmētu ķīniešu Jauno gadu. Viņa uzaugusi blokmājas dzīvoklī, kas nu ir visu pamests un drīz tiks izīrēts. Tomēr šī telpa joprojām ir ass, ap kuru izkārtojas viss pārējais – viņas intīmās attiecības, šķirto vecāku jaunās dzīves, izteiktie un neizteiktie pārmetumi, vakari bārā un ielās, jaunas iepazīšanās, sarunas, saldsērīgas dziesmas, atmiņas, šķiltavu uguntiņas un nekur neiztrūkstošie cigarešu dūmi. Viņa meklē piederības sajūtu šajā svešādajā vietā, ko reiz saukusi par savām mājām.

Neparastas tekstūras filma – vizuāla dienasgrāmata, kurā pagātne un tagadne sajūdzas kopā ar iztēli un urbāniem sapņiem. Režisores personīgajā pieredzē balstīts melanholisks vēstījums par savu paaudzi, pieaugšanu un vientulību.