Viņš naktī pieklauvē pie romantiska pāra durvīm un iestiepj savu čemodānu istabā. Zina, kādi ir cilvēki, un zina, kas ir kas. Tikai piekodina labāk nevaicāt, no kurienes ieradies. Tādi laiki. Jāsaprot. Dzīvokļa saimnieki sākotnēji grasās pretoties brutālajam svešiniekam, bet atklājas, ka Viņi ir visur. Vēro un ziņo. Šis pat tāds jauks – grib sadzīvot, būšot kā brālis un draugs…

Režisors uzņēma šo filmu, studējot Prāgas Izpildītājmākslas akadēmijā (FAMU). Iecere bija ar humoru apspēlēt to, ka čehiem vēsturiski piemīt Jaroslava Hašeka varoņa Šveika iedaba – nesmādē pielāgošanos apstākļiem kā aizsarglīdzekli, lai izdzīvotu. Tomēr tas notika gadu pēc PSRS bruņoto spēku iebrukuma Čehoslovākijā un Prāgas pavasara apspiešanas, tāpēc darbā saskatīja atklātu vēršanos pret valdošo varu. Sekoja V. Venclika izslēgšana no akadēmijas, kas faktiski sagrāva viņa karjeru, un Neaicinātais viesis saglabājās Valsts drošības dienesta arhīvā tikai tāpēc, ka bija marķēts kā maznozīmīga vienība.