“Kad spēlēju, es izgaistu,” teic Eiridīke, kuras sapni par Vīnes konservatoriju pazudina ģimenes vīrieši. Ja vien varētu atrast vistuvāko cilvēku – māsu… Mīlestības spārnota, viņa kādā tveicīgā naktī aizbēga no mājām līdzi grieķu jūrniekam. Kā Riodežaneiro piekrastes debesu zilgme, šalcošie lietusmeži un okeāna līcis – tik spēcīgas un skaistas ir viņu sāpīgās ilgas vienai pēc otras. Diemžēl liktenim labpatīk piespēlēt tumšajam noslēpumam, kas māsas šķir uz mūžu.

Filmas un Martas Batāļas romāna, kurā tā balstīta, darbība sākas pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad sievietēm nācās pakļauties konservatīvās sabiedrības spiedienam. Šī emocionāli piesātinātā un jutekliskā melodrāma ieguva galveno balvu Kannu kinofestivāla konkursā “Īpašais skatījums” un bija Brazīlijas pieteikums “Oskara” balvai. Tiem, kuri nav no akmens, kā kulminācija atmiņā ieguls beigu titru laikā skanošā fado karalienes Amālijas Rodrigesas dziesma “Estranha Forma de Vida”.