Cīnoties partizānu rindās vienlaikus mītiskajā baltu pagātnē un 20. gadsimta karos Eiropas austrumdaļā, Baņutu no nāves izglābj padzīvojušais lietuviešu princis Daumants. Traukdams uz motocikla, viņš atved cīnītāju uz savu dzimteni baltu svētvietā Romovē. Gaidāmas kāzas, tomēr tās pārtrauc kraukļi – tie kā melnās sirdsapziņas spalvas atgādina par Daumanta noziegumu pret meiteni Jargalu, kuru viņš izvarojis un nogalinājis. Drīz cīņā tiek nonāvēts arī Daumants, bet Baņuta kā svešiniece Romovē tiek ierauta upurēšanas un tālākas atriebības rituālos. Tomēr viņa ir likteņa gribas šķēlēja – laimi Baņutai neviens neatņems.

Operfilma “Baņuta” ir starptautisks projekts, kurā saplūst opera, muzikālie numuri, skatuves mākslas nosacītība un laikmetīga performativitāte, tai topot simts gadus pēc Alfrēda Kalniņa pirmās latviešu operas “Baņuta” pirmizrādes 1920. gadā. Režisores Franciskas Kronfotas un dramaturga Evarta Melnalkšņa vadībā sadarbojas Latvijas mākslinieki un Vācijas mūzikas teātra kolektīvs “Hauen und Stechen”, dramatisko vēstījumu interpretējot nesentimentālā laika spēlē un salaužot laiktelpu simtos lausku. Būtisks vadmotīvs ir kara un personīgo attiecību traumatisms un vardarbīgums – Baņuta piedalījusies partizānu cīņās, nesot sev līdzi 20. gadsimta Austrumeiropas karadarbībā cietušo sieviešu pieredzi. Tiesa, sajaucot žanru frontes, traģiskajā iezaigojas paradoksāls humors, bet gadsimtos iestrēgušie varoņi tiecas lauzt ceturto sienu.