Romas kino studijas Cinecittà piektais paviljons ir itāļu kinorežisora Federiko Fellīni filmu svētvieta. Šajās dzelzsbetona sienās radītas mākslīgās jūras, izspēlēti dvēseļu karnevāli un nomoda fantasmagorijas. Šeit sevi apliecinājuši bālseju modernie trubadūri, zīlnieki, cirka mākslinieki, klaidoņi, Marčello Mastrojāni un virkne citu aktieru. Tās bijušas kā vairāku pasauļu, tā arī vairāku Fellīni filmu sienas. Atzīmējot režisora simtgadi (1920–1993), šī dokumentālā filma ļauj ienākt Fellīni radošā procesa Aizskatuvē.

Desmit gadu garumā televīzijas režisors Feručio Kastronūvo dokumentējis Fellīni filmu “Kazanova” (1976), “Sieviešu pilsēta” (1980), “Un kuģis peld” (1983) un “Džindžera un Freds” (1986) tapšanu. Fellīni, neticēdams žurnālistu vēlmei dzirdēt atbildes un savai spējai neatkārtoties, tolaik Kastronūvo kameras acij devis carte blanche. Filmēt visu, kas ir viņa acu priekšā. Fellīni viesis drīz vien saskāries ar ko līdzīgu, kas piemitis portreta satīrai “Intervija” (1987): Fellīni realitāte dzimst izdomas patiesībās.