Jauns Rīgas šveicars Pēteris nonācis vēstures mijkrēslī. Viņš vēl nenojauš, ka pasaule drīz vien pārtaps, un uzsāk sirreālu odiseju pa Eiropu. Nonākdams Parīzē, Londonā, Prāgā, Vīnē un citviet nu jau par Hansu sevi dēvējošais Pēteris iekļaujas starp komunistiem, anarhistiem, protofašistiem un nacionālistiem. Viņš sastop Ļeņinam, Staļinam, Trockim, vampīriskajam Prustam līdzīgos, tāpat arī ieskatās spiedzes Matas Hari dubultniecē Almā. Šveices Monte Veritá jeb Patiesības kalna sanatorijā un dzīves reformistu komūnā viņš sastop Freidu. Varbūt viņš palīdzēs. Identitātes krīze un iesētā sazvērestība ir nepiekāpīga: kas īsti ir Pēteris?

Roterdamas festivālā pirmizrādītā Dāvja Sīmaņa trešā pilnmetrāžas spēlfilma veidota kā vēsturiska fantāzija – stilizētās pirmskara paranojas satīras režijas atsauces ir kanādietis Gajs Madins un čehs Jans Švankmajers. Vēsturiska personība Pēteris Latvietis ar daudzajiem vārdiem (Pēteris Mālderis, Jānis Žāklis un filmā arī Hanss) atraisījis scenāristu Sīmaņa, Tabitas Rudzātes un Ulda Tīrona iztēli. 1913. gadā kā robežšķirtnē un Rietumu civilizācijas virsotnē mutuļo ideoloģiski strāvojumi, dadaisms, psihoanalīze, anarhisms un sociālās katapultas. Čehu aktiera Petra Buhtas atveidotais Pēteris ir tēls, kas vēlas kaut ko darīt, bet laikmets viņu pašu, Vitgenšteina vārdiem sakot, izmet kā kauliņus.