Ābeļdārzos dzimusi mīlestība – tā dēvē ābolu šķirni “Milaja Bolgarija”. 1942. gadā Almati ierodas jauns augļkopis Ļoņa, kurš sevi velta tēva selekcionētajai ābolu šķirnei. Kara gados pilsētā kā fantasmagoriskā avārijas kūrortā iekārtojas inteliģenti viesi-bēgļi no padomju republiku galvaspilsētām un Almati kļūst par kino uzņemšanas epicentru. Otrpus ābelēm top Eizenšteina “Ivans Briesmīgais”, tikmēr vietējā policija sāk meklēt bez pēdām pazudušu literātu.

Krievu autorista Alekseja Fedorčenko jaunākais darbs ir psihoanalītisks detektīvs par ābolu sēklu, melanholijas un kino nozīmi cilvēku dzīvē. Maskavas kinofestivālā ar labākās režijas balvu godalgotās filmas saistviela ir Mihaila Zoščenko, padomju laikos dēvēta par “svešu un naidīgu elementu”, autobiogrāfiskā stāsta “Pirms saullēkta” motīvi. Fedorčenko erotomāniski un ironiski savij augļkopjus, nedegošos manuskriptus, kabuki, kinoļaudis, citus inteliģences pārstāvjus un nejaušus garāmgājējus vizuāli fascinējošā atsauču rēbusā. Vietējam skatītājam Fedorčenko ir pazīstams vārds – RIGA IFF pilnmetrāžas konkursā savulaik tika godalgotas viņa filmas “Revolūcijas eņģeļi” (2014) un “Annas karš” (2018).