Annas Holmas seju iezīmē rēta, kuru viņa bērnībā guvusi traģiskā ugunsgrēkā, kas laupījis viņas vecāku dzīvības. Daudzus gadus vēlāk viņa ir līdere kriminālam grupējumam, kas pārtiek no Stokholmas turīgās un elites šķiras sānsoļiem un alkatības. Nesekmīgi šantažējot ķirurgu Vegertu un viņa neuzticīgo sievu, Annai tiek piedāvāts sākt jaunu dzīvi: kļūt par guvernanti un iegūt jaunu seju. Vēlāk plānojot citu grupējuma operāciju, Anna vairs nespēj atpazīt sevi pašu.

Ingrīda Bergmane rakstījusi, ka “šī ir viņas, tikai un vienīgi viņas filma, par kuru viņa ir cīnījusies”. Zviedru auditorija varēja nepieņemt tik radikālu tobrīd 23 gadus vecās aktrises tipāža maiņu – no emocionāli izsvērtas, pašpietiekamas mīlētājas uz neprognozējamu izspiedēju ar mainītu seju. Psiholoģiskais trilleris ar film noir iezīmēm tapis īsi pirms Bergmanes došanās uz Holivudu, un tā pamatā ir Fransisa de Kroisē luga “Sensenos laikos”. Pasaules pirmizrādē 1938. gadā Venēcijas kinofestivālā tā tika ierakstīta vēsturē ar specbalvu kā “māksliniecisks sasniegums”. Filmas rimeiks Džordža Kjūkora režijā Amerikā iznācis 1941. gadā – tajā Annas lomu iemiesoja Džoana Kroforde.