Kanādiešu režisors Gajs Madins (1956) ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu autorkino veidotājiem, prasmīgi stilizējot mēmo un agrīno skaņas kino. Viņa ekscentriskajam afektu kino piemīt sapņainums un murdziskums. Sirrealitāte, kas liek aizmirst par kino kā okultisma seansu – drīzāk nopietnu kapsētas atrakšanu, no līķautiem izritinot pagātnes tēlus un ķermenīšus. Jāmin arī halucinogēns ņirdzīgums – to pārtrumpo vienīgi Madina filmu varoņu ekspresioniskie smiekli. 

Madina filmas vairākkārt izrādītas RIGA IFF un savulaik notikušajā kinofestivālā “Arsenāls”. Minot vien pāris, “Pasaulē skumjākā mūzika” (2003), kas ir viņa pirmā sadarbība ar Izabellu Rosellīni, un “Mana Vinipega” (2007). Pēdējās divās desmitgadēs ar Rosellīni tapušas vairākas īsfilmas un pilnmetrāžas filmas. Sarunā Madins dalīsies ar pāris nodaļām no kino gadsimta, kurās viņa ceļi krustojušies ar Izabellu un viņas tēvu Roberto Rosellīni.