Izbijis pilots atskatās uz savu dzīvi gaisā, ūdenī un sievietes tēla siltumā. Kas atraisījis atmiņu karuseli un nenoteikto tagadni? Vārnas, papīra lidmašīna bērnībā vai arī magoņu pumpuri un to plaukums?

Atmiņu pludinājums sēpijas akvareļos – tā iespējams dēvēt Vladimira Leščova piekto animācijas filmu un pirmo, kas tapa paša dibinātajā studijā “Lunohod”. Tās nosaukumā ietverts Padomju Savienības kosmosa apguves projekts “Mēness gājējs” jeb “Lunohods”. Jau tolaik pasaulē zināmā Leščova akvareļa tehnikas īsfilma, sākot savu ekrāna dzīvi Ansī festivāla konkursā, turpinot to vairākos desmitos citu festivālu un saņemot “Lielā Kristapa” balvu par labāko animācijas filmu, apliecināja režisora atjautīgi poētiskā rokraksta universalitāti.