Režisore Šantala Akermane un čelliste Sonja Vīdere-Atertone ciešā sadarbībā radījušas vairāk nekā 20 filmas. Atrodot pavecu video filmējumu, kurā abas pusdienojušas Monparnasā, un savietojot atmiņas kartē kopīgo Ņujorkā, Parīzē un Maskavā, šīs īsfilmas režisore sāk prātot, kā gan īsti skan abu sieviešu veidotās filmas.

12 minūšu īsfilma par sievietēm tradicionāli maskulīnā vidē, kas veidota no mazās videokameras, mobilā telefona un uz Super 8 filmlentes uzņemtiem kadriem. Tās iecere sākusies ar minēto video ierakstu, kuru amerikāņu māksliniece un kuratore Viviāna Ostrovska nodēvējusi par Akermanes un Vīderes-Atertones atvadām vienai no otras. 2015. gadā Akermane devusies mūžībā, bet gadu vēlāk Ostrovska beļģu režisorei veltījusi īsfilmu “Bet citur ir vienmēr labāk”.