Anna ir kādreizēja ekrāna granddāma, kuras karjera 60 gadu vecumā ir izplēnējusi. Allaž eleganti tērpta, viņa dzīvo vienmuļā dzīvoklītī Rietumberlīnē, piepelnās kā runas pedagoģe un satiekas ar kaimiņu Mišelu, vaļsirdīgi daloties noslēpumos. Vienu vakaru kāds jaunietis aktrisi apzog, un drīz vien šis pats puisis kļūst par viņas runas terapijas studentu. Anna sāk ar patskaņiem, atgādinot, ka “līdzskaņi laupa elpu”. Negaidīti Adrians kļūs par alfabēta pirmo un vienīgo burtu, bet jaundzimusī mīlestība liks atteikties no valodas un citām likumībām.

Vai vecāka sieviete var mīlēt par sevi jaunāku? Vēl joprojām vīriešu tēliem piedodošais, bet sievieštēlu rīcību nopulgājošais jautājums ir rotaļīgs paņēmiens, kā konfrontēt skatītāju apziņas. Šo filmu var uzskatīt par vācu kino laikmetīgo versiju savulaik tabu apsmaidošajai filmai “Harolds un Moda” (1971) par jauna vīrieša un pavecākas sievietes attiecībām. Vācu režisores Nikoletas Krebicas versijā šajā dramēdijā ir neliela akcenta nobīde – abi varoņi kļūst par aizkustinošiem, ekscentriskiem un attaisnojamiem kriminālajiem mīļākajiem. Vienlaikus filma ir tonāli silts veltījums vienai no zināmakajām austriešu aktrisēm – Sofijai Roisai – un viņas teātra un ekrāna karjerai, kas aptver vairāk nekā 120 lomu.