Floriana Jurjeva darbnīcā sienas klāj krāsu simfoniju paletes un gleznas. Turpat līdzās atdus paša darinātu vijoļu karkasi, skices un rasējumi. “Es visu daru vienlaicīgi. Tā notiek ar kreiļiem,” teic sirmais Florians. Nenogurdināmais mākslinieks un arhitekts seko formu muzikālajiem likumiem un zinātnei – to iemieso viņa zināmākais projekts, tā sauktais Lidojošais šķīvītis jeb Zinātniski tehnisko ekspertīžu institūts Kijivā. Tikmēr līdzās esošais iepirkšanās centrs “Ocean Plaza” izplešas uz šī “modernisma diska” rēķina – tā investori apdraud padomju kultūrvēsturiskā pieminekļa pastāvēšanu.
Pāris mēnešus pirms filmas pabeigšanas Florians Jurjevs (1929–2021) devās mūžībā, mantojumā atstājot savus polisistēmiskos modernisma darbus. Arhitekta dedzīgais spars, aizstāvot autordarbu, atklāj divas filmas tematiskās maģistrāles: nekritisku, virspusēju kapitālismu, kas prevalē pār sabiedrisko labumu, kā arī Austrumeiropas birokrātijas un kleptokrātijas realitāti. Pētnieks Oleksijs Radinskis radījis psiholoģisku dokumentālo detektīvu ar arhitektu kā izmeklētāju, bet filmas tvērums rezonē ārpus Ukrainas un ietiecas arī Baltijas valstu būvmākslas problēmu pinumos.
Kuratora ceļavārdi: Aktuāls dokumentālais detektīvs par arhitektūras ideālu un tirdzniecības centra estētikas sadursmi – gan tēlainu, gan pavisam reālu.