Konkursa programmā tiek izrādītas Baltijas jūras reģiona un ziemeļvalstu filmas, ko raksturo inovatīva kino valoda un izteiksmīgs autora rokraksts. Konkurss nenosaka ne žanra, ne stila ierobežojumus – te atrodas vieta gan dokumentālajam, gan spēles, gan animācijas, gan starpžanru kino. Festivāla noteiktajā ģeogrāfiskajā ietvarā atklājas pārsteidzoši atšķirīgas skolas, tradīcijas un redzējums. Izvēlētie darbi iemieso RIGA IFF pārdomas par rītdienas kino šodien.

Izlase no izcilākā Eiropas un visas pasaules kino – gan pilnmetrāžas, gan īsfilmas, kas nesen ieguvušas vai ietver potenciālu iegūt prestižas žūriju balvas, ekspertu un publikas ievērību Roterdamas, Berlīnes, Kannu, Venēcijas, Toronto, Klermonferānas un citos festivālos. Jauno režisoru un klasiķu radīto filmu mazā izlase tiem, kas vēl tikai sāk tuvāk iepazīties ar kino, kā arī tiem, kas lieliski pārzina meistaru daiļradi.

Panorāma, kas atklāj Ziemeļu valstu rokrakstu ekrāna stāstu veidošanā un stāstīšanā baltiešiem tuvā izpratnē par kino tempu, kolorītu, noskaņu, un, protams, humoru. Ziemeļi nudien ir daudz tuvāk, nekā varētu šķist. Filmu izlase nu jau tradicionāli tiek veidota sadarbībā ar Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un Somijas vēstniecībām, kā arī Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā un Dānijas Kultūras institūtu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Filmas, kuras apliecina vācu kino izteiksmes spēku un daudzveidību. Vācija ir viena no tām kino ražotājvalstīm Eiropā, kas atklāj, ataino un nosaka aktuālās tendences, piedāvājot jaunus talantus, jaunas zvaigznes, lietpratīgi veidotu kino plašai auditorijai, autoru pārsteigumus un enerģisku dokumentālo kino. Programmā sastopamas arī filmas, kas nav tapušas Vācijā, tomēr ir saistītas ar šo valsti, tās valodu, vēsturi un kultūru. Spilgtāko vācu filmu izlase ir ne tikai vienreizēja iespēja redzēt tās uz kinoteātru ekrāniem Rīgā, šie darbi ir arī Vācijas sabiedrības un kultūras dzīves spogulis.

Festivāls raugās kino vēsturē un arīdzan tagadnē ar plaši atvērtām acīm un prātu, pulcējot vienkopus visdažādākos talantīgu un drosmīgu režisoru radošos meklējumus, no kuriem daži guvuši nepelnīti maz uzmanības, savukārt citi iekļuvuši kino vēstures zelta fondā. Šogad retrospekcijas centrālā personība ir itāļu režisors, literāts, gleznotājs, sabiedriskais darbinieks un domātājs Pjērs Paolo Pazolīni (1922–1975), kuru kino pasaule piemin viņa simtgadē. Boloņā dzimušais autors tuvinājis kino dzejai. Precīzāk būtu sacīts, ka viņš dzejā atradis kinematogrāfiskās šķautnes un metriku, izkopjot provokatīvu režijas stilu, bet žanros leģitimējis savas idejas. Programma piedāvā būtiskākos viņa daiļrades pieturpunktus – no dusmām Korintā līdz sadismam Salo republikā. “Domāju, ka skandalizēšana ir tiesības – skandālu radīšana ir bauda, un tie, kas atsakās to darīt, ir klaji morālisti,” tā Pazolīni.

Arhitektūra un kino rada gaisotni, kas iespaido cilvēka dzīves telpas uztveri, tāpēc vērojama arvien pieaugoša skatītāju, režisoru un producentu interese par videi un arhitektu personībām veltītām filmām. Uzplaukst jauni tematiski festivāli, tiek rīkotas kino dienas un veidotas īpašas filmu programmas. RIGA IFF piedāvā savu skatījumu uz arhitektūras un kino ciešo saikni, aicinot uz seansiem vienā no pamanāmākajām ēkām Rīgā – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Īsfilma ir skaidrākais un drosmīgākais laikmeta gara spogulis kino formātā. Lai palīdzētu orientēties īsfilmu plašajā klāstā, kuratori veidos izlases, kurās katrs darbs ir kā mazs kukurūzas graudiņš, kas sasilst uz ekrāna un uzsprāgst pārdomu, emociju, smieklu vai asaru formā. Neviens nepaliks izsalcis pēc piedzīvojuma!

Šajos piecos kinodarbos – niansētos to autoru un veidotāju pasaules fragmentos – nav iespējams atklāt un uztaustīt visas Latvijas kino īsās metrāžas tendences, naratīva iezīmes un stila fineses. Tāds nebūt nav šī konkursa uzdevums: drīzāk ievilināt kinostāstos, kas tapuši tepat, līdzās, piedāvājot dažādas noskaņas. Vai tā būt svelmaina un introspektīva domu un vārdu dejas ņirboņa “Can’t Help Myself”? Varbūt arī pandēmijas diktāts, kas pārraksta vairāk nekā 120 gadu ekrāna Mekas biogrāfijas darbā “81 metrs”? Varbūt tie ir droši soļi kinoveidošanā, rodot intīmā vērojuma uzplaiksnījumus un ritmiku īsfilmā “Laika cilpas”? Arī cilvēka un kameras kustībā pārnesta pašsaustīšana, kas dzimusi mūsu prātos, bet atklājas “Papīra galva”? Varbūt arī turpinājums mūsu visu eksistenciālajam stāvoklim –  rast izeju, mieru un kādu sātu mūsu ilgām “Kur manas atslēgas?”? Šīs filmas uzbur aizraujošu iespēju kartējumu ar godīgām jūtām un grodām prasmēm – ilgas, nostaļģija, cerība, iztēle un radošums.

RIGA IFF Starptautiskais īsfilmu konkurss lūkojas pēc jauna autorkino, izraugoties dažādu žanru un tehniku darbus no visas pasaules. Viens no 27 starptautiskajiem īsfilmu konkursiem, kas izvirza kandidātu Eiropas Kinoakadēmijas balvai. Kuratore un atlases komisija izvērtē pieteikumus, pašrocīgi meklē darbus citu festivālu programmās, kino un mākslas skolās, kā arī uzrunā neatkarīgos īsfilmu veidotājus. Cik filmu, tik viedokļu. Cik autoru, tik stāstu. Izraudzītajām filmām ir kopīgs tikai garums, kas nepārsniedz 30 minūtes, un katru no tām caurstrāvo kāda personība. Skatītājiem garantēti būs iemesls pastrīdēties, pasmieties un pat apraudāties, turklāt bieži kopā ar šo filmu veidotājiem!

Filmu izlase bērniem un visiem, kas sirdī jauni! Tajā apkopoti jauniznākušie Eiropas valstu kinodarbi, kuru entuziastiskie galvenie varoņi – tāpat kā to skatītāji – ir bērni. Skatāmas lielākoties tikai festivālā, izraudzītās filmas ir neikdienišķa, aizraujoša un pilsētā iemīļota kultūrpieredze visai ģimenei. Šie darbi ne tikai izklaidē, bet, cienot un izprotot skatītāju, kalpo kā palīgs pašizziņā un apvāršņu paplašināšanā. Tie ir sākums vērtīgai sarunai ar vienaudžiem, vecākiem un skolotājiem.