Japāņu mākslinieces un kinoveidotājas Seto darba sižets ietiecas netālā nākotnē. Daba ir kļuvusi nevaldāma, un planēta Zeme – izpostīta. Cilvēki ir izmiruši, taču kukaiņi, sēnes, kā arī savdabīgie jūras iemītnieki ir izdzīvojuši.
Vai šāds skatījums uz mūsu nākotni ir pesimistiska distopija vai tomēr reālistisks pareģojums par gaidāmo, ja cilvēce nemainīs savus paradumus un nesāks aktīvāk iesaistīties ekosistēmas saglābšanā?