Fantāzija par esību. Tukšums pārsprāgst un kaut ko atlaiž brīvībā. No tumšas, darvai līdzīgas masas iznirst būtnes – tām nav dzimuma, tās ir savienotas, vienas pašas un bezmērķīgi kustas. Viss mainās, kad viena no radībām atklāj sevī jaunu esību: tā no sevis izvelk sarkanu bumbiņu. Tā top lielāka, mainot savu formu un valdzinot pārējās.

Ekstātiska animācija – krāsu, formu, plastikas, pulsācijas un amorfas optikas dzīres. Poļu režisore Niteka filmu pieteikusi kā “hierofāniju” jeb svēto izpausmju formu, rodot iedvesmu filozofa un literāta Mirčas Eliada darbos. Organismu un orgānu pašnoteikšanās, kas hipnotizē vēl ilgi pēc īsfilmas beigu titriem. Tā liek pakavēties domās: kas šajā seansā ir dzimis? Vai reliģija, himna jaunam sākumam vai jau atkal cilvēks?