Ramons ir notiesātais. No cietuma brīvajā dienā kamera seko vīrieša ikdienas gaitām. Viss, kas redzams, ir tas, kā viņš lasa un pietveras grāmatām. Ramonam brīvība nav viņā pašā, bet gan attiecībās ar naratīviem, tēliem un to apdzīvoto mikrokosmu. Iztēlē viņš rod brīvi.

Madridieša Blanko dokumentālā īsfilma ir balstīta novērojumā, kā arī precīzā attiecību kartējumā starp filmas radošo komandu un varoni. Cietuma vides kinodarbu kontekstā šis portrets zaigo savā ieinteresētībā sekot tam, ko un kā domā protagonists, kad tas atver grāmatas vāku kā priekškaru.