Nebūt nav jātic pašam Augstākajam, lai zinātu, ka velns mīt detaļās. Nav jātic pēcnāves dzīvei, lai pieredzētu to, kā šī seansa varoņi izdzīvo debešķīgas pieredzes un saņem ellīgus sodus. Satiec filmas “Lasītājs” grāmatu tārpu un iepazīsti viņa askēzes dzīvesveidu. Atvadies no mirušā drauga pandēmijas laikā darbā “Tikpat kā skūpsts”. Pavadi dienu, lasot ķiršus kopā ar tēvu un dēlu Ēdenei līdzīgā dārzā, filmā “Ķirši”. Sastopi jaunu elli atverošus ragaiņus filmās “Asterions” un “Laimīgo jauno gadu, Džim”. Vai mēs esam jaunu evanģēliju sludinoši? Nē, vien atgādinām to, ka vārda “reliģija” cilme nāk no latīņu “religo”. Tas nozīmē “saite”, jo ikviens – filmu varoņi, tu un es kinoteātrī – lūkojamies savienojuma punktu.

Kuratora ceļavārdi: Tēli, kuri debesīm līdzīgos plašumos tiek atbrīvoti; tēli, kuri ieslodzīti metaforiskās ellēs – vai arī ir otrādi?