Traģēdija, kas dzimusi aizspriedumos un bailēs, bet pārtapusi par komēdiju. Ar bravūru, eksplozīvu raksturu apveltītā turku izcelsmes vāciete Rābija diendienā rūpējas par saviem bērniem un apsaimnieko namu Brēmenē. Īsi pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV viņas dēls Murats tiek apsūdzēts terorismā – viņš ir viens no pirmajiem gūstekņiem, kuru nosūta uz Gvantanamo līča aizturēšanas nometni. Mācoties angļu valodu un pārliecinot advokātu Bernhardu, viņa ir neatlaidīga: jāklauvē pie Vašingtonas balto apkaklīšu sirdsapziņas.

Raksturu un situāciju komēdijas zenīts. Tā var dēvēt Berlināles konkursā iekļauto Andreasa Drēzena filmu ar ievērojamās turku-vācu komiķes Meltemas Kaptanas grezno aktierdarbu. Kinodarbs trāpīgi uztausta rietumvalstu paranojas nervus un apsolījumu atriebties pāridarītājiem, neskatoties ne uz ko. Tas arīdzan ir gadsimtiem garumā konstruētā “citu” un “citādo” revanšs – piedevām sulīgi neaizmirstams. Piecu gadu notikumi tiek izspēlēti brāļu Marksu manierē, “Monty Python” kritiskajā humorā un zem satīras ādas rodamā smeldzē. “Galu galā pase vai nacionalitāte nav tas, pēc kā vērtēt to, vai mēs vēlamies palīdzēt,” paudis Drēzens.